Latvijas Republikas Tieslietu ministrija
Norvēģijā bērnu aizsardzību regulē vairāki likumi, kurus izdod parlaments. Šī aizsardzības kārtība pastāvīgi tiek uzlabota, tāpēc šīs vadlīnijas neaptver pilnīgi visus noteikumus, un vecākiem bērnu aprūpe vienmēr jāveic ar vislielāko rūpību.
Vecākiem, kuri kopā ar bērniem dodas uz ārzemēm, it īpaši uz ilgu laika posmu, šāds lēmums jāpieņem pārdomāti, izvērtējot visus iespējamos izaicinājumus, ar kuriem var nākties saskarties pašiem un bērniem.
Būtiski ir apzināties, ka ārvalstī, piemēram, Norvēģijā, arī attiecībā uz iebraucējiem neatkarīgi no to pilsonības, reliģiskās piederības, reģistrētās dzīvesvietas darbosies Norvēģijas likumi. Uz bērnu aprūpi un viņa vecāku tiesībām un pienākumiem attiecas tās valsts normatīvie akti, kurā viņi atrodas. Atbildīgo institūciju bērnu tiesību aizsardzības jomā galvenais vadmotīvs ir tas, ka bērna intereses ir primāras. Šajās vadlīnijās sniegti padomi vecākiem ar bērniem vai bērnu aprūpētājiem, kā veicināt bērna labklājību un audzināt bērnu atbilstoši Norvēģijas tiesībām.
- Pirms izceļošanas
Īpaši svarīgi pirms pārcelšanās uz Norvēģiju ar bērnu ir nodrošināt, ka:
- bērnam un vecākiem ir derīgi personu apliecinošie dokumenti;
- pārceļoties uz ilgāku laiku – ir parakstīts darba līgums, noteikta dzīvesvieta (parakstīts īres līgums);
- bērnam jau iepriekš ir atrasta piemērota izglītības iestāde, viņš tajā reģistrēts un nodrošinātas valodas apgūšanas iespējas;
- apzināta veselības aprūpes iestāde, kurā var vērsties saistībā ar bērna veselību; bērns reģistrēts pie ģimenes ārsta ārvalstī;
- ģimenē ir apzināts radu, draugu vai paziņu atbalsta loks, kas var sniegt atbalstu, ja tas nepieciešams;
- Pārceļoties uz Norvēģiju, ikvienam ir jāreģistrējas
Vispārīga informācija par pārcelšanos uz Norvēģiju
- Bērna aprūpe un uzraudzība
Vecāku pienākums ir nodrošināt ne tikai bērna pamatvajadzības (aprūpe, apģērbs, mājoklis, ēšana utt.), bet arī bērna emocionālās vajadzības (drošības sajūta, stabilitāte, attīstība utt.). Vecākiem ir svarīgi izveidot veselīgu saikni ar bērnu, jo tādas neesamība var atstāt nopietnu ietekmi uz bērna tālāko dzīvi.
Visām ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo Norvēģijā būtu jābūt informētām par Bērnu labklājības dienesta (norvēģu valodā – Barnevernet) funkcijām un par to kā Bērnu labklājības dienests darbojas.
Bērnu labklājības dienesta uzdevums ir aizsargāt gan bērnu līdz 18 gadu vecumam, gan jauniešu līdz 23 gadiem tiesības un labklājību.
Vairumā gadījumu Bērnu labklājības dienests iesaistās ģimenēs tāpēc, ka ir ticis saņemts ziņojums no kādas personas vai iestādes, kas saistītas ar bērnu (kaimiņi, draugi, radinieki, paši vecāki, izglītības vai medicīnas iestādes).
Dienestam ir pienākums izvērtēt, vai šis ziņojums, kas rada bažas par bērna labklājību, ir nopietns un pietiekams, lai būtu jāuzsāk izmeklēšana. Ja tiek nolemts, ka izmeklēšana būtu jāveic, tad tā būtu jāveic tādā veidā, kas ir saudzīgs visām iesaistītajām pusēm. Ģimene pret izmeklēšanu nevar iebilst un visām oficiālajām iestādēm (skolas, medicīnas iestādes utt.), kam ir bijusi saskare ar bērnu, ir jāsniedz visa nepieciešamā informācija, ja to ir pieprasījis Bērnu labklājības dienests.
Lai gan daudzi no iepriekš pieminētajiem jautājumiem nav aprakstīti speciālās vadlīnijās vai juridiskās prasībās, vecāki ir atbildīgi par to, lai viņu bērni saņemtu nepieciešamo aprūpi un, iespējams, to varētu uztvert negatīvi, ja bērnam, piemēram, nav bijušas kādas medicīniskās pārbaudes, vai bērns tiek atstāts bez uzraudzības ļoti agrā vecumā, vai viens bez pavadoņa dodas uz skolu agrā vecumā, vai viens bez pavadoņa dodas pa nedrošu maršrutu. Tādējādi, vecākiem vajadzētu izvērtēt iespējas un izmantot veselo saprātu attiecībā uz visu iepriekš minēto. Visi iepriekš minētie jautājumi ir bērnu interesēs, un būtu jāpatur prātā, ka bērnus nedrīkst pakļaut kaut kam, kas var kaitēt viņu veselībai vai attīstība.
Ja ģimene uzskata, ka viņu tiesības, kā vecākiem vai bērnu tiesības tiek pārkāptas, tad advokāta palīdzība ir vislabākais risinājums, lai palīdzētu ģimenei risināt juridiskus jautājumus. Ja vecāki domā, ka Bērnu labklājības dienests ir nepamatoti vērsies pret viņiem, vai ar Bērnu labklājības dienestu ir grūti sadarboties, tad vecākiem ir jāsazinās ar apgabala padomi, kur viņi dzīvo. Apgabala padome ir atbildīga un pārbauda Bērnu labklājības dienesta darbu.
2.1. Bērnu atstāšana bez uzraudzības
Norvēģijā nav izstrādātas speciālas vadlīnijas tam kur un kad, vai kādā vecumā bērni var tikt atstāti vieni bez uzraudzības. Vai bērns var tikt atstāts viens ir jāvērtē pašiem vecākiem, kuri pazīst bērnu vislabāk, balstoties uz bērna vecumu un brieduma pakāpi.
Nav arī īpašas vadlīnijas par to, kādā vecumā bērni var iet vieni paši (bez pavadoņa) uz skolu. Tas arī ir jāvērtē vecākiem, balstoties uz bērna vecumu un briedumu, kā arī ceļu un/vai transportlīdzekļiem, kas tiks izmantoti. Nepieciešamības gadījumos ir jāvienojas ar bērnam pazīstamu un uztinamu pieaugušo, kurš uzraudzīs vai pavadīs bērnu.
2. Bērnu disciplinēšana
Norvēģijā, tāpat kā Latvijā, ir stingri aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazeminošas audzināšana metodes.
Norvēģijā jebkāda vardarbība, ieskaitot pēršana un miesas sodi, pret bērniem ir stingri aizliegti ar likumu. Norvēģijā bērns, kurš ir cietis fiziski, ja konstatēti ievainojumi, vai pastāv bažas, ka vecāki bērnu fiziski ietekmē, var nekavējoties nonākt atbildīgo dienestu redzeslokā, t.i., var uzsākt atbilstošas pārbaudes ģimenē, lai skaidrotu, vai un kā tiek nodrošināta bērna labklājība un aizsardzība; iespējama bērna izņemšana no ģimenes.
Vardarbība pret laulāto vai partneri arī ir stingri aizliegta. Ja bērns ir liecinieks vardarbībai mājās arī tas varētu izraisīt nonākšanu Bērnu labklājības dienesta redzeslokā.
Ja vēlaties pilnveidot bērnu audzināšanas prasmes, piesakieties savas dzīvesvietas pašvaldībā kursos vai vecāku atbalsta grupās, bet neignorējiet problēmas, lai tās neizvērstos vēl lielākas.
Norvēģijas Bērnu labklājības dienests piedāvā problēmās nonākušajiem vecākiem un bērniem palīdzību kā:
- vecāku grupas;
- ieteikumi un padomi ģimenēm;
- atbalsta kontakts;
- finansiāla palīdzība bērnudārzam vai vairākiem bērnudārziem;
- finansiālā palīdzība saistībā ar dienas aprūpes iestādēm skolēniem;
- finansiālā palīdzība saistībā ar brīvā laika aktivitātēm vai citām nodarbībām;
- brīvdienu atpūta/māju apmeklējums.
Atbalsta sniegšana notiek tikai tad, ja persona atbilst likumā noteiktajām prasībām. Finansiālā palīdzība tiek sniegta reti, ja tiek sniegta – tad kombinācijā ar citiem atbalsta veidiem.
Plašāka informācija par bērna attīstības posmiem un pozitīvās disciplinēšanas metodēm pieejama http://www.bti.gov.lv/lat/metodiska_palidziba/pozitivas_disciplinesanas_metodes/
4. Bērna pasargāšana
Norvēģijā nepastāv īpaši noteikumi par to, kādiem jābūt dzīves apstākļiem vai mājsaimniecībām ģimenēm ar bērniem. Taču ir svarīgi, ka apstākļi mājoklī nekaitē bērna veselībai un/vai attīstībai.
Alkohola lietošana bērna klātbūtnē nav aizliegta, taču ir jāizvērtē katra individuāla situācija, un noteikti nav pieļaujams bieži īpaši, ja alkohols tiek patērēts lielos daudzumos.
Smēķēšana bērna klātbūtnē nav aizliegta, bet ir ļoti stingri ieteicams to nedarīt.
Vecākiem savus strīdus nevajadzētu risināt bērnu klātbūtnē (piemēram, skaļa klaigāšana, bļaustīšanās).
Svarīgi ir apmierināt bērna emocionālās vajadzības – samīļot, ieklausīties, veltīt pietiekami daudz laika. Ja ģimenē ir vairāki bērni, tad vecākajam bērnam neuzlikt pārāk daudz atbildības pār mazākajiem.
Vecāku šķiršanās gadījumā vēlams vienoties par saskarsmes tiesībām, nekonfliktēt un nerunāt sliktu par otru vecāku bērna klātbūtnē, arī, neliedzot tikšanās iespējas. Obligāti ir jāpameklē mediācija. Vairāk informācijas šeit: http://www.bufdir.no/en/English_start_page/Family_counselling_services/Family_counselling/
5. Bērna izglītošana
Izglītība Norvēģijā ir obligāta un bez maksas visiem bērniem no 6 līdz 16 gadu vecumam. Turklāt visiem jauniešiem no 16 līdz 19 gadu vecumam ir likumīgas tiesības uz vidējo izglītību.
Norvēģijā bērnudārzs vai pirmsskolas izglītība nav obligāta. Tomēr pieredze liecina, ka bērni no ģimenēm ar atšķirīgu etnisko izcelsmi nekā norvēģu tikai iegūst, apmeklējot bērnudārzu vai pirmsskolas iestādi. Tādā veidā, bērni, pirms uzsāk skolas gaitas, var vieglāk iemācīties norvēģu valodu. Atsevišķās situācijās, piemēram, Oslo pašvaldība piedāvā piecgadniekiem vienu gadu bērnudārzā iet bezmaksas, kā arī ģimenes var saņem palīdzību no Bērnu labklājības dienesta, ja ģimenes situācija liecina, ka tas ir nepieciešams. Bērnu labklājības dienests var piedāvāt segt izdevumus par bērnudārzu vai pirmsskolas iestādi tikai tādos gadījumos, ja tas ietilpst atbalsta pasākumos, kas noteikti likumā.
Plašāk par Oslo pašvaldības palīdzību bērnudārza jautājumā var aplūkot šeit: https://www.oslo.kommune.no/barnehage/pris-og-betaling/gratis-kjernetid/ (Norvēģu valodā).
Sapulces bērnudārzā vai skolās – vēlams vienmēr apmeklēt. Ja netiekat, jāinformē bērnudārzs vai skola, kāpēc nevarat ierasties, un būtu ieteicams bērnudārzu vai skolu apmeklēt citā laikā.
Vecākiem jāinteresējas par bērna skolas gaitām, tāpat jāvelta bērnam laiks kopā, pat ja vecāki daudz strādā.
6. Veselības aprūpe
Norvēģijā juridiski nav noteikts, ka bērnam ir jāveic regulāras veselības pārbaudes. Tomēr, visiem bērniem un jauniešiem ir tiesības uz medicīniskās veselības pārbaudēm, saskaņā ar pašvaldības pakalpojumiem, un tā ir vecāku atbildība, lai nodrošinātu, ka viņi apmeklē šādas veselības pārbaudes.
Bērnam jābūt reģistrētam pie ģimenes ārsta atbilstoši vecāku dzīvesvietai. Ja vēlaties, varat vest bērnu pie ārsta Latvijā, bet, ja jums ir ģimenes ārsts Norvēģijā, jums jūsu bērna ārstam Norvēģijā tas jādara zināms.
Katrai pašvaldībai ir dzemdību un bērnu veselības centrs, kas piedāvā veselības pārbaudes, vakcinācijas un sniedz padomus topošajām māmiņām un bērniem. Šie veselības centri piedāvā pakalpojumus visām topošajām māmiņām un bērniem līdz 20 gadu vecumam. Tie var piedāvāt arī turpmāku ārstēšanu bērniem un vecākiem ar īpašām vajadzībām.
Visiem iedzīvotājiem arī tiek piedāvāts piedalīties vakcinācijas programmās, bet tas ir brīvprātīgi. Tāpēc vakcinācija nav obligāta.
Zobu higiēna – Norvēģijā tiek sekots līdz tam, lai bērni, ar vecāku palīdzību, tīrītu zobus jau no pirmā piena zoba. Zobārsts bērniem līdz 18 gadu vecumam ir bezmaksas un ir obligāti vienu reizi gadā apmeklēt zobārstu. Bērnu pie zobārsta varat vest arī Latvijā, tas nav obligāti jādara Norvēģijā, bet tam jānotiek regulāri.
Saldumu ēšana – Norvēģijā pieņemts saldumus ēst vienu reizi nedēļā, parasti sestdienās. Nav vēlams bieži bērnam uz bērnudārzu vai skolu dot līdz saldumus vai limonādes un sulas.
7. Ja Jūs esat nonākuši Bērnu labklājības dienesta redzeslokā Norvēģijā
Bērnu labklājības dienests Norvēģijā veic līdzīgas funkcijas kā Latvijā bāriņtiesa un sociālie darbinieki. Bērnu labklājības dienests atrodas katrā pašvaldībā, un tam ir likumā noteikts pienākums aizsargāt un veicināt pašvaldībā dzīvojošo bērnu interešu un tiesību aizsardzību neatkarīgi no bērna pilsonības. Bērnu labklājības dienests piedāvā plašu pakalpojumu loku bērniem un viņu vecākiem, lai, nonākot grūtībās, situācija tiktu atrisināt bērna vislabākajās interesēs.
Informācija par bērnu labklājību, tostarp vecāku tiesībām situācijās, kad ģimene nonākusi Bērnu labklājības dienesta redzeslokā pieejama Norvēģijas Bērnu un vienlīdzības ministrijas vietnē: https://www.regjeringen.no/en/topics/families-and-children/child-welfare/id1058/
Bērna aprūpes rīkojums, ko pieņem Apgabala (Filkes) Labklājības padome vai rajona tiesa tiek pieņemts tikai tad, ja bērns tiek pakļauts nopietnam kaitējumam, pamests novārtā, apdraudēta viņa drošība, veselība vai dzīvība.
Bērna šķiršana no vecāku aprūpes un ievietošana ārpusģimenes sistēmā bez vecāku piekrišanas vienmēr tiek izmantots kā galējais līdzeklis.
7.1. Ja bērns ievietots audžuģimenē un uzsākta tiesvedība par bērna turpmāko aprūpi
Jāinformē Latvijas vēstniecība Norvēģijā (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; darba laikā tālrunis: +47 22 542 280; ārkārtas situācijās diennakts tālrunis: +371 26337711) un Latvijas Tieslietu ministrija (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) par ierosināto tiesvedību; jānorāda savus un bērna datus, kā arī sociālā darbinieka un advokāta kontaktus. Jāmeklē juridiskā palīdzība pēc iespējas agrīnā lietas stadijā.
Ja svešvalodas zināšanas nav pietiekošas, jāinformē sociālo darbinieku, ka ir nepieciešams tulks.
Jāapsver iespēja lūgt tiesu nodot lietas izskatīšanu Latvijas kompetentajām iestādēm pēc iespējas agrākā tiesvedības stadijā.
Jānosauc sociālajam darbiniekam vairākus ģimenes locekļus vai citas piemērotas personas no draugu vides, kuri varētu uzņemties rūpes par bērnu, ja tiks nolemts, ka bērnu pagaidām nevar nodot atpakaļ̧ vecāku aprūpē. Jānosauc un precīzi jāuzraksta šo personu vārdus, uzvārdus, dzīvesvietas adresi un tālruņa numurus.
Tieslietu ministrija var palīdzēt: kad informācija par ģimenes lietu nonākusi tās redzeslokā, ministrija var pieprasīt informāciju no iestādēm Latvijā par vecāku pagātni, apzinot bērna radiniekus, kuri varētu uzņemties rūpes par bērnu, lūgt bāriņtiesai veikt šo personu izvērtējumu aizbildņa statusam un minētos dokumentus nosūtīt ārvalsts iestādēm.
Ar informāciju angļu valodā par juridisko palīdzību Norvēģijā varat iepazīties Norvēģijas Civillietu iestādes vietnē – http://www.sivilrett.no/who-can-receive-free-legal-aid.307233.no.html
Tāpat bezmaksas juridisko palīdzību var iegūt studentu izveidotā juridiskās palīdzības centrā – http://foreninger.uio.no/jussbuss/english/
8. Norvēģijas normatīvie akti un rekomendācijas
Galvenie Norvēģijas tiesību normatīvie akti ir:
Bērnu labklājības likums (1992) (norvēģu valodā – Barnevernloven) – mērķis ir garantēt, ka bērni un jaunieši, kuri dzīvo apstākļos, kas kaitē viņu veselībai un attīstībai, saņem nepieciešamo palīdzību un aprūpi, kad tas nepieciešams. Norvēģu un angļu valodā pieejams šeit: https://www.regjeringen.no/en/dokumenter/the-child-welfare-act/id448398/
Bērnu likums (1981) (norvēģu valodā – Barneloven) – nosaka vecāku pienākumus un tiesības attiecībā uz bērnu. Norvēģu un angļu valodā pieejams šeit: https://www.regjeringen.no/en/dokumenter/the-children-act/id448389/
Vadlīnijas Bērnu labklājības iestādēm pārrobežu vecāku atbildības lietās (2016) – angļu valodā pieejamas šeit: https://www.regjeringen.no/en/dokumenter/q-422015-guidelines-for-processing-child-welfare-cases-where-children-have-ties-to-other-countries/id2467847/
Noderīga informācija:
Ģimenes lietu direktorāts: http://www.bufdir.no/en/English_start_page/
Informācija par izglītības sistēmu un iestādēm https://www.regjeringen.no/en/topics/education/school/the-norwegian-education-system/id445118/
Informācija par sociālajiem pabalstiem https://www.regjeringen.no/en/topics/families-and-children/innsiktsartikler/family-benefits/id670514/
Informācija par palīdzību personām, kuras cietušas no vardarbības ģimenē http://www.krisesenter.com/the-womens-shelter
Informatīvie bukleti par Bērnu labklājības dienestu dažādās valodās http://www.bufdir.no/bibliotek/Sokeside/?q=%22Barnevernet.+Til+barnets+beste%22+OR+%22Til+deg+som+er+fratatt+omsorgen+for+barnet+ditt%22&num=25&start=0
Šim materiālam ir tikai rekomendējošs raksturs.
Informāciju apkopoja Tieslietu ministrija, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Tiesībsarga biroju 2016. gada maijā.
Lūdzam informēt Tieslietu ministriju par būtisku informāciju vai izmaiņām, kas būtu jāiekļauj materiālā, nosūtot e-pastu uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ar norādi: vadlīnijas vecākiem.
