Baltijas simpozijā Londonā izskan skaidrs vēstījums par atbalstu Ukrainai

27. martā Londonā norisinājās Londonas Universitātes koledžas Baltijas simpozijs, kurā eksperti no trim Baltijas valstīm pārrunāja izmaiņas Ziemeļeiropas drošības arhitektūrā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, komunikācijas stratēģijas un mediju lomu kara laikā, kā arī Baltijas valstu nevalstiskā sektora pieredzi, organizējot atbalstu Ukrainai.

Simpozija pirmajā paneļdiskusijā, kuru vadīja Baltijas reģiona pārzinātājs un žurnālists Edvards Lūkass, Baltijas valstu eksperti dalījās redzējumā par drošības situāciju reģionā pēc Krievijas uzsāktā pilna apmēra kara Ukrainā. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka demokrātiskām un līdzīgi domājošām valstīm ir jāsaglabā vienotība Krievijas rīcības nosodīšanā, sankciju noteikšanā, visa veida atbalsta sniegšanā Ukrainai, kā arī jāveic nozīmīgi ieguldījumi savu valstu aizsardzībā. Klātesošie atzīmēja, ka Baltijas valstis ir bijušas pirmās un skaļākās, kas norādījušas uz riskiem, ko Krievija rada Ziemeļeiropas reģionā. Baltijas valstīm ir jāturpina skaidrot un iestāties par atbalsta Ukrainai turpināšanu starptautiskos forumos. Latviju šajā panelī pārstāvēja Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Dr. Toms Rostoks.

Paneļdiskusijā par komunikāciju un mediju lomu kara laikā eksperti vērtēja, kā Eiropas Savienības sankcijas pret Krievijas propagandas avotiem ir mazinājušas to spējas ietekmēt sabiedrisko domu Eiropā. Laika gaitā Baltijas valstis ir spējušas pilnveidot savu iedzīvotāju noturību pret Kremļa dezinformāciju. Tās ir stiprinājušas mazākumtautību medijus un sabiedrības medijpratību, kā arī uzņēmušas pie sevis Krievijas un Baltkrievijas neatkarīgos žurnālistus. Paneļa dalībnieka no Latvijas Ārlietu ministrijas īpašā pārstāvja digitālajos jautājumos Viktora Makarova vērtējumā Latvija kopumā ir bijusi veiksmīga savas noturības stiprināšanā pret Krievijas informācijas manipulācijām. V.Makarovs uzsvēra, ka risinājumus cīņai pret dezinformāciju jāturpina rast, cienot izpausmes brīvības principus.

Simpozija noslēdzošajā paneļdiskusijā nevalstisko organizāciju pārstāvji dalījās pieredzē, kā tās organizējušas atbalstu Ukrainai un tās bēgļiem. NVO pārstāvji aicina visus palīdzības sniegšanā Ukrainai iesaistītos pievērst vairāk uzmanības resursiem un atbalsta risinājumiem ilgtermiņā. Latvijas pārstāve diskusijā, biedrības “Gribu palīdzēt bēgļiem” valdes locekle un projektu vadītāja Linda Jākobsone-Gavala atzīmēja, ka īpaša psiholoģiskā atbalsta sniegšana bēgļiem un viņu ģimenēm ir joma, kura vēl stiprināma. Ar šajā paneļdiskusijā pārstāvēto organizāciju darbu un iespējām ziedot var iepazīties to mājaslapās: “Gribu palīdzēt bēgļiem”, Igaunijas Bēgļu padome, “Blue/ Yellow”.

Baltijas simpoziju reizi divos gados organizē Londonas Universitātes koledžas Slāvu un Austrumeiropas studiju skola, Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecības un Baltijas padome Lielbritānijā. Atbalstu sniedz arī Britu-latviešu asociācija (BLA), Britu-lietuviešu sabiedrība, Londonas Igauņu nams un Latviešu izglītības fonds Lielbritānijā.

Pasākuma programma tiešsaistē.