Baltijas valstu un Zviedrijas attiecību atjaunošanas 30. gadskārta: veidot spēcīgo saikni vēl stiprāku

28.08.2021. 13:14

Eva-Marija Līmetsa (Eva-Maria Liimets), Igaunijas ārlietu ministre
Edgars Rinkēvičs, Latvijas ārlietu ministrs
Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), Lietuvas ārlietu ministrs

Šogad, 28. augustā, mēs atzīmējam 30. gadadienu, kopš atjaunotas Zviedrijas un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas diplomātiskās attiecības. Svinot šo notikumu un atsaucot atmiņā Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu pirms trim desmitgadēm, mēs vēlētos uzsvērt, ka Zviedrijai bija nozīmīga loma un savs nākotnes redzējums Baltijas valstu brīvības centienu atbalstīšanā.
Padomju okupētajām Baltijas valstīm demokrātija nebija sveša. Abu pasaules karu starpposmā tās bija neatkarīgas. Gadu desmitiem atmiņas par demokrātisku, patstāvīgu valsts iekārtu uzturēja baltiešu brīvības garu dzīvu – gan savā zemē, gan ārvalstīs. Brīvās pasaules labklājība un stabilitāte tepat viņpus jūrai, rokas stiepiena attālumā, bija kā nepārtraukts pamudinājums atgriezties Eiropas demokrātiju saimē.
20. gadsimta 90. gadu sākumā zviedru morālais atbalsts Baltijas neatkarības centieniem izpaudās tā dēvētajās Pirmdienas sapulcēs, kas notika Normalmes laukumā Stokholmā. Vēlāk šīm norisēm pievienojās citas Zviedrijas pilsētas ar lozungu “Atbalstām baltiešus”. Veselas 76 nedēļas pēc kārtas, no 1990. gada 19. marta līdz 1991. gada 16. septembrim, kādās 50 pilsētās visā valstī tikās Zviedrijas politiķi, sabiedriskie darbinieki un Baltijas valstu trimdinieki, lai paustu solidaritāti un liktu pamatus Zviedrijas politiskam un praktiskam Baltijas neatkarības atbalstam.
Kopš Baltijas valstis atklāti iestājās par neatkarību, ceļā uz atgriešanos starptautiskajā kopienā un vienotā un brīvā Eiropā tās ir izjutušas stingru Zviedrijas un zviedru tautas atbalstu. Zviedrija bija pirmā valsts, kura nodibināja savu diplomātisko pārstāvību Rīgā, Tallinā un Viļņā. Politiskais atbalsts un palīdzība, ko Zviedrija kopā ar citiem partneriem un draugiem sniedza Baltijas valstīm, tām īstenojot demokrātiskas reformas un attīstot kompetences, bija būtiski svarīga mūsu integrācijai Eiropā. Zviedru tautas atbalsta vēriens un dziļums visspilgtāk izpaudās kā desmitu un simtu pašvaldību, nevalstisko organizāciju un sabiedrisko darbinieku iesaiste, sniedzot palīdzību valsts veselības aprūpes iestādēm, augstskolām, skolām, bērnu namiem, reliģiskajām kopienām, kultūras organizācijām un centriem.
Kad 2004. gada 1. maijā Baltijas valstis bija kļuvušas par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm, divpusējā sadarbība attīstījās aizvien straujāk un daudzveidīgāk. Šobrīd Zviedrija un trīs Baltijas valstis ir ciešas sadarbības partneres, ko saista kopējas vērtības un intereses. Zviedrija ir nozīmīga un uzticama Baltijas valstu partnere, īpaši ekonomikā, energodrošībā, aizsardzībā, cilvēktiesību aizstāvēšanā un citās jomās. Zviedrijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomiskās attiecības veiksmīgi attīstās: jau daudzus gadus mēs esam savstarpēji snieguši ieguldījumu mūsu valstu tautsaimniecības izaugsmē un konkurētspējā. Laiks ir pierādījis, ka mūsu panākumu atslēga ir mūsu pašu rokās, attīstot ciešāku biznesa sinerģiju, ko atvieglo mūsu valstu ģeogrāfiskais tuvums, savstarpēji izdevīgi uzņēmējdarbības sakari un inovāciju veicinoša sadarbība zinātnē un pētniecībā
Zviedrija un Baltijas valstis ir Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona daļa un atrodas pašā tā sirdī; šim reģionam raksturīga stabilitāte, dialogs un sadarbība. Mēs esam apņēmušies veicināt noteikumos balstītu starptautisko kārtību un multilaterālismu un cieši sadarbojamies ANO, EDSO, Eiropas Padomē, BJVP un citos starptautiskos forumos. Kā ES dalībvalstis mēs kopīgi strādājam, veidojot savienības nākotni. Mums ir arī lieliska sadarbība drošības jomā, ņemot vērā kopīgos draudus un izaicinājumus, ar ko saskaras Ziemeļvalstu un Baltijas valstu saime. Tikai apvienojot centienus, mēs varam veicināt mūsu kopējās vērtības un panākt spēcīgāku ietekmi.
Baltijas valstu un Zviedrijas draudzība ir tapusi Baltijas jūras krastos gadsimtiem ilgā vēstures gaitā; Baltijas jūra ir tuvinājusi un saistījusi mūsu tautas darbā un tirdzniecībā, veidojusi kopējas vērtībās un kultūru.
Šī gadadiena ir īstais brīdis ielūkoties nākotnē. Mūsu nācijas var kopīgi darboties, lai Eiropa kļūtu zaļāka un digitālajā jomā attīstītāka. Mēs kopā ar inovāciju palīdzību varam stiprināt un darīt atpazīstamāku savu valstu un reģiona tēlu. Pasaulē nepārtraukti un strauji attīstoties tehnoloģijām, mūsu reģionam jāsadarbojas, lai turētos līdzi pārmaiņu tempam un ieviestu jaunas idejas. Mums jau ir stingrs pamats, uz kā balstīties. Zviedrijā un Baltijas valstīs ir daudz talantīgu cilvēku, tīra daba un spēcīga tautsaimniecība. Raugoties uz turpmākajiem 30 gadiem, mēs ceram nākamajām paaudzēm izveidot tādu nākotni, kas tām pavērtu plašas iespējas.
Stabils, drošs, labklājīgs un konkurētspējīgs Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģions ir mūsu kopējās interesēs. Vēl citas un nebūt ne mazāk svarīgas intereses saistās ar palīdzības sniegšanu tiem, kas mūsu kaimiņvalstu reģionā veido brīvu un demokrātisku sabiedrību. Mēs augstu vērtējam draudzību ar Zviedriju un tiecamies veidot šo spēcīgo saikni vēl stiprāku, dažādojot un stiprinot Baltijas valstu un Zviedrijas sadarbību kopēju mērķu labad.