Zviedrijā piemin 80 gadus, kopš Gotlandes krastos piestāja Baltijas valstu bēgļu laivas
27.09.2024. 11:02
No 13. līdz 15. septembrim Latvijas vēstniecība Zviedrijā sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas vēstniecībām un diasporu organizācijām rīkoja plašu pasākumu programmu Gotlandē "Gotlande 80 gadi pirms, 80 gadi pēc”. Mērķis bija pieminēt tos Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotājus, kurus okupācijas režīmi piespieda pamest dzimteni un laivās bēgt pāri jūrai, kā arī novērtēt Baltijas valstu un Zviedrijas ciešās saites šodien, īpaši akcentējot Gotlandes stratēģisko lomu reģionā.
Pasākumus ar savu klātbūtni pagodināja Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Zviedrijas Riksdaga spīkers Andreas Norlén, Igaunijas Rīgikogu priekšsēdētājs Lauri Hussar un Lietuvas Seima priekšsēdētāja vietnieks Žygimantas Pavilionis. Viesus uzņēma Gotlandes gubernators Anders Flanking. Paralēli piemiņas pasākumiem augstās amatpersonas apmeklēja Gotlandes militāro bāzi un pārrunāja reģionālos sadarbības jautājumus. Baltijas valstu spīkeri viesojās Baltijas jūras Tulkotāju un rakstniecības centrā, kura paspārnē tapuši arī nozīmīgi Latvijas literatūras oriģināldarbi.
Lielākā daļa pasākumu notika Visbijā, taču programma sniedzās arī ārpus pilsētas robežām, amatpersonām piedaloties piemiņas brīdī Slītes ostā. Tā bija viena no ostām, kurā bēgļu laivās ieradās vairāki desmiti tūkstoši Baltijas valstu bēgļu, tostarp aptuveni seši tūkstoši latviešu.
Programmu bagātināja divi koncerti, kur piedalījās mākslinieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un Baltijas valstu diasporas grupas no Zviedrijas. Koncerti tika veltīti Gotlandes iedzīvotājiem, kā pateicība par uzņemšanu, kad bēgļu laivas piestāja Gotlandes krastos. Grandiozā koncertā “Waves of time” (“Laika viļņi”) Visbijas katedrālē Latviju pārstāvēja etno koklētāja Laima Jansone, kas sadarbībā ar māksliniekiem no Igaunijas (Mari Kalkun) un Lietuvas (Dovilė Kazonaitė un Egidijus Ališauskas) izpildīja arī skaņdarbu “Pūt vējiņi” visās trīs Baltijas valstu valodās.
Latvijas vēstniecība organizēja arī Saeimas priekšsēdētājas individuālo programmu Kathamaršvīkā, kur 1944. gadā tika ierīkots bēgļu centrs. D. Mieriņa tikās ar latviešu bēgļu pēctečiem un apmeklēja jaunatklāto piemiņas plāksni latviešu bēgļiem pie Bēgļu avota. Tāpat notika tikšanās ar vietējo zviedru kopienu, kas Latvijas vēsturē tik smagā laikā ar viesmīlību uzņēma no okupācijas režīmiem bēgošos cilvēkus.
Savukārt Stokholmā 28.-29. septembrī Baltijas bēgļiem veltīti pasākumi notiks arī “Baltiešu dienu” (Baltikumdagarna) laikā, kas ir ikgadējs Baltijas valstu diasporu sadarbības oganizāciju rīkots pasākums, ko šogad koordinē Zviedrijas Latviešu apvienība. Pasākums notiks Stokholmas Jūrniecības muzejā, kur jau visa gada garumā iespējams apskatīt baltiešu bēgļiem veltītu izstādi “Bēgļi no Baltijas” ("Flykten från Baltikum"). “Baltiešu dienas” aizsākās pirms 18 gadiem ar mērķi parādīt Baltijas valstu kultūras daudzveidību un spēju saglabāt savu nacionālo identitāti paralēli integrācijai mītnes zemē.
Latvijas dalību pasākumā atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Swedish-Latvia Cooperation Fund.
Foto: Reinis Inkēns, Latvijas Republikas Saeima