B. Braže vizītē ASV: spēcīga abpusēja interese padziļināt sadarbību drošībā un ekonomikā un kāpināt NATO aizsardzības spējas

Latvijas un ASV sadarbības padziļināšana drošībā, aizsardzībā, ekonomikā un cīņā pret kopīgiem drošības izaicinājumiem, tostarp migrācijas instrumentializāciju, draudiem robežu un jūras drošībai, ASV militārā klātbūtne Baltijas reģionā, gatavošanās NATO samitam Ankarā, ASV miera centieni, Krievijas politiskā un ekonomiskā ierobežošana un visaptverošs atbalsts Ukrainai, līdzagresora Baltkrievijas radītie izaicinājumi reģiona drošībai – galvenie jautājumi, ko no 2026. gada 24. līdz 26. februārim Vašingtonā ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja ar ASV Administrācijas un Kongresa pārstāvjiem.

B. Braže tikās ar ASV aizsardzības ministra vietnieku Elbridžu Kolbiju, ASV īpašo sūtni Baltkrievijā Džonu Koulu, abu partiju ASV Kongresa senatoriem un citām amatpersonām. 25. februārī B. Braže piedalījās ASV prezidenta Donalda Trampa uzrunā par stāvokli valstī.

Ārlietu ministre Baiba Braže:

“ASV ir mūsu stratēģiskais sabiedrotais. Pateicos par ASV militāro klātbūtni Latvijā un Baltijas jūras reģionā. Ar aizsardzības ministra vietnieku E. Kolbiju pārrunājām praktiskus soļus, lai padziļinātu ASV un Latvijas sadarbību drošībā un aizsardzībā. Informēju par Sēlijas militārā poligona izbūves attīstību.

Saņēmu atzinīgus vārdus par Latviju – paraugsabiedroto, kas atbildīgi izturas pret savu drošību un aizsardzību, tam novirzot 5 % no IKP jau šajā gadā. Tas ir ieguldījums visas eiroatlantiskās telpas drošībā. ASV augstu novērtē Latvijas ieguldījumu NATO Austrumu robežas sargāšanā, kā arī sasniegto enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Esam vienisprātis, ka gaidāmajā NATO samitā Ankarā ir svarīgi demonstrēt progresu, virzoties uz 5 % no IKP ieguldījumiem aizsardzībā, par ko sabiedrotie vienojās samitā pērn. Aliansei jākļūst stiprākai, modernākai un rīcībspējīgākai, atbilstoši ģeopolitiskajai realitātei.”

B. Braže pateicās par ASV centieniem panākt mieru Ukrainā, uzsverot, ka Krievija nav sasniegusi savus stratēģiskos mērķus kaujas laukā un tagad to mēģina izdarīt caur tā dēvētajām miera sarunām. Krievija ir ilgtermiņa drauds visai eiroatlantiskajai telpai, un to jāturpina ierobežot politiski, ekonomiski un ar spēcīgām sankcijām, īpaši pret tās “ēnu floti”. Ministre informēja, ka Ukrainas militārajam atbalstam citastarpā Latvija līdz šim iemaksājusi 17,2 miljonus eiro NATO PURL[1] iniciatīvā kritiski nepieciešamā bruņojuma iegādei no ASV.

Ar ASV Valsts departamenta īpašo pārstāvi Baltkrievijā Džonu Koulu (John P. Coale) B. Braže pārrunāja situāciju Baltkrievijā, tās radītos izaicinājumus reģiona drošībai un ES sankcijas pret Baltkrievijas režīmu, kas 26.februārī pagarinātas vēl uz gadu. Ministre pateicās par ASV iesaisti politieslodzīto, tostarp trīs Latvijas pilsoņu, atbrīvošanā.

ASV Kongresa senatoriem [Republikāņu partijas senatori no Rietumvirdžīnijas Shelley Moore Capito un senatoru no Ziemeļkarolīnas Thom Tillis, un Demokrātu partijas senatori no Ņūhempšīras Jeanne Shaheen] ministre pateicās par konsekvento un pārliecinošo abu partiju atbalstu Baltijas drošības iniciatīvai, kas būtiski stiprina Latvijas aizsardzības spējas.

Ministre piedalījās ASV–Centrāleiropas biznesa asociācijas (The American-Central European Business Association; ACEBA) apaļā galda diskusijā, kur ASV uzņēmējus iepazīstināja ar investīciju vidi Latvijā un pārrunāja sadarbības iespējas enerģētikā, militārajā industrijā, dronu tehnoloģijās, mākslīgā intelekta, 5G/6G un kvantu tehnoloģijās. Latvija atbalsta Pax Silica iniciatīvu tehnoloģiju piegāžu ķēžu stabilizācijai.

B. Braže piedalījās starptautiskās drošības domnīcas GLOBSEC ASV–Eiropas forumā. Ar Džordžtaunas Universitātes (Georgetown University) studentiem ministre diskutēja par Latvijas ārpolitikas prioritātēm, NATO un Eiropas drošību, atbalstu Ukrainai, kā arī Latvijas prioritātēm ANO Drošības padomē. Ministre sniedza intervijas ASV medijiem – CBS News[2], AP[3], Newsmax un citiem.

24. februārī Ņujorkā ārlietu ministre teica uzrunu pēc Ukrainas un Latvijas aicinājuma sasauktajā ANO Ģenerālās asamblejas ārkārtas sanāksmē par Ukrainu.[4] Sanāksmē tika pieņemta rezolūcija “Par atbalstu ilgstoša miera nodrošināšanai Ukrainā” (107 valstīm balsojot ‘par’, 12 ‘pret’ un 51 valstij atturoties). Ārlietu ministre ar paziņojumu par Krievijas agresiju Ukrainā uzstājās arī ANO Drošības padomes sanāksmē.[5] Uzrunās B. Braže skaidroja Krievijas kara globālo ietekmi un sekas un izcēla tās pastrādātos kara noziegumus.

No 2026. gada 24. līdz 26. februārim ārlietu ministre Baiba Braže darba vizītē apmeklēja Amerikas Savienotās Valstis – Ņujorku un Vašingtonu.

[1] PURL – Prioritised Ukraine Requirements List

[2] The Takeout with Major Garrett: Latvian Foreign Minister Baiba Braže says "Russia is not winning" war with Ukraine

[3] Latvia's Foreign Minister Baiba Braže in an interview with AP: After 4 years, no sign of peace in Russia’s war with Ukraine

[4] Latvijas paziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā, 2026. gada 24. februārī (ārlietu ministres B. Bražes runa)

[5] Latvijas Republikas ārlietu ministres Baibas Bražes paziņojums Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē 2026. gada 24. februārī (ārlietu ministres B. Bražes runa)