Baltijas valstu vēstnieki un Čehijas parlamenta prezidente godina diplomātisko attiecību simtgadi

Latvijas vēstniece Gunta Pastore trešdien, 2022. gada 5. janvārī, atzīmējot diplomātisko attiecību simtgadi starp Čehiju (toreiz Čehoslovākiju) un Latviju, Igauniju un Lietuvu, kopā ar Igaunijas vēstnieci Gitu Kalmetu (Gita Kalmet) un Lietuvas vēstnieku Laimonu Talatu-Kelpšu (Laimonas Talat – Kelpša) tikās ar Čehijas parlamenta (Deputātu palātas) prezidenti Marketu Pekarovu Adamovu (Markéta Pekarová Adamová).

Čehijas parlamenta prezidente sveica Čehijas un Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomātisko attiecību nodibināšanas simtgadē, uzsverot, ka mūsu tautām ir daudz senāka attiecību vēsture. Mūs vieno kopīgas vērtības, Rietumu orientācija, reiz zaudētā un vēlāk atgūtā brīvība, teica M. Pekarova Adamova. Prezidente pateicās Baltijas valstīm par partnerību un solidaritāti saistībā ar Krievijas veikto Vrbetices uzbrukumu.

Sarunā tika pārrunāti arī aktuālie drošības jautājumi reģionā. Čehijas Bruņoto spēku vienības piedalās NATO paplašinātās klātbūtnes spēkos Baltijas valstīs jau kopš 2018. gada. "Pateicoties viņu apņēmībai būt tālu no mājām, mēs varam dzīvot drošāk. Viņi ir pelnījuši mūsu atzinību un pateicību," norādīja parlamenta prezidente.

Vēstniece G. Pastore pauda gandarījumu par mūsu valstu ciešo partnerību Eiropas Savienībā un NATO. Latvija augstu vērtē un pateicas par Čehijas ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanā, Čehijas karavīru dalību NATO daudznacionālajā kaujas grupā Ādažos un Baltijas gaisa telpas patrulēšanā.

Par godu diplomātisko attiecību simtgadei trīs Baltijas valstu vēstnieki no Čehijas parlamenta prezidentes saņēma simbolisku dāvanu – diplomātisko attiecību nostiprinošu notas kopiju un fotogrāfiju no prezidenta Vāclava Havela (Václav Havel) vēsturiskajām tikšanām ar saviem Baltijas valstu kolēģiem.

Čehoslovākija Latviju atzina de jure 1921. gada 29. decembrī, par to notu Latvijai iesniedzot 1922. gada 5. janvārī.