Latvijas Republikas goda konsuls vai ģenerālkonsuls ir persona, kurai Latvijas Republika uztic veikt valsti reprezentējošas un konsulārās funkcijas saskaņā ar 1963. gada Vīnes Konvenciju par konsulārajiem sakariem, starptautiskajām paražām, Latvijas Republikas noslēgtām konsulārajām konvencijām un citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem starptautiskajiem līgumiem, Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumu un citiem normatīvajiem aktiem. Par goda konsulu var būt gan Latvijas Republikas, gan ārvalsts pilsonis, goda konsulam jābūt teicamai reputācijai. Goda konsuls nav ierēdnis un nav Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks.
KRASTS Eduards (1879-1941), ģenerālkonsuls. Dz. 2. jūn. Odzienas (Ļaudonas) pag. Runčos lauksaimnieka ģimenē; tēvs - Juris. Piedalījies 1905. g. revolūcijā Latvijā, 1906 I tēva mājas nodedzinājusi soda ekspedīcija. 1906 VIII-XII apcietinājumā. 1907 I atkārtoti apcietināts, ieslodzīts Ludzas cietumā. 1907 XI no cietuma izbēdzis un emigrējis, jo draudēja nāvessods. Bijis izdevumu "Zemkopis", "Piensaimniecības un Lopkopības Žurnāls" un "Baltijas Lauksaimnieks" līdzstrādnieks. 1914 beidzis Vīnes Lauksaimniecības augstskolu, inženieris-agronoms. 1914-17 Austerlicas Cukurfabrikas akciju sabiedrības muižas pārvaldnieks Austrijā, 1916 X-1917 II nodaļas vadītājs Lauksaimnieku centrālajā kooperatīvā Vīnē. 1917 III-1918 X Lauksaimniecības mašīnu un motorarklu nodaļas vadītājs Austrijas Apgādības min-jā. 1918 VIII pārcēlies uz Bratislavu; bijis mašīnu fabrikas komercdirektors, vēlāk - tirdzniecības sabiedrības "Polana" direktors.
1920.1.X iecelts par konsulu Prāgā. 1923 beidzis Prāgas Konsulāro un diplomātisko augstskolu. No 1927 IV ģenerālkonsuls Prāgā. Bijis LSDSP biedrs. 1930 VII iecelts par ģenerālkonsulu Ļeņingradā. No 1932 IV konsuls (ģenerālkonsulāts reorganizēts par konsulātu) Ļeņingradā. 1933 I atcelts no amata un ieskaitīts ārlietu ministra rīcībā. Dzīvojis Rīgā. 1938 VII izslēgts no Ārlietu min-jas darbinieku sarakstiem.
Padomju okupācijas laikā strādājis par LPSR Tirdzniecības tautas komisariāta daļas priekšnieku. 1941.14.VI Rīgā apcietināts, izvests uz Soļikamskas soda nometnēm Krievijā, kur Usoļjes nometnes Surmogas punktā miris 1941. g. 7. nov.
Reabilitēts ar LR Ģenerālprokuratūras 26.03.1991. lēmumu, krimināllieta izbeigta.
Precējies 1919 ar Valēriju Meliharovu (1894-1933). 1939 precējies ar Austru Bērziņu (1896-1975; 1941-55 izsūtījumā).
AVOTI : Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 798. l., 1. apr., 322. l.; 2574. f., 1. apr., 80. l.; 3017. f., 1. apr., 711. l., 44. lp.; Latvijas Valsts arhīvs, 1987. f., 1. apr., 13816. l.