Nukša Mārtiņš Augusts (1878–1942), ministrijas ģenerālsekretārs. Dzimis 29. septembrī Vidrižu pagasta Laukšās lauksaimnieka ģimenē; tēvs – Mārtiņš, māte – Jūlija (dzimusi Čunkura). Beidzis Lēdurgas draudzes skolu, Pētera I reālskolu Rīgā (1900). No 1907.–1908. skolotājs Maldoņa sieviešu ģimnāzijā un daiļkrāsotāju palīdzības biedrības arodskolā. 1908. gadā beidzis RPI Arhitektūras nodaļu. Studējis tieslietas ārzemēs. Bijis arhitekts Rīgā, No 1915.–1916. – Ziemeļu dzelzceļu pārvaldē Maskavā. No 1916.–1918. Sevastopoles pilsētas arhitekts, no 1919. gada Marseļas pilsētas arhitekta palīgs Francijā. Bijis pirmās Latviešu konversācijas vārdnīcas redakcijas komisijas loceklis, rakstījis par mākslu. Darbojies Rīgas Izglītības biedrībā, Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā un Derīgu grāmatu apgādāšanas nodaļā, Latviešu labdarības biedrībā, Rīgas namīpašnieku biedrībā u.c.
1920. gada februārī iecelts par diplomātiskās pārstāvniecības Parīzē I šķ. sekretāru (no 1920. gada jūnija – padomnieks, uzdodot pildīt arī I šķ. sekretāra pienākumus). No 1921. gada augusta līdz 1930. gada martam ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Polijā (no 1922. gada janvāra – arī Rumānijā, no 1925. gada novembra – arī Austrijā ar sēdekli Varšavā). No 1930. gada marta līdz 1933. gada augustam ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Zviedrijā, Dānijā un Norvēģijā ar sēdekli Stokholmā. Darbojies Latvijas Izglītības biedrībā, Rīgas latviešu biedrībā, Rīgas latviešu labdarības biedrībā, Rīgas Namīpašnieku biedrībā. 1933. gadā iestājies LZS. 1933.gada augustā iecelts par ārkārtējo sūtni un pilnvaroto ministru Čehoslovākijā un Dienvidslāvijā (1935. gada novembrī – arī Rumānijā) ar sēdekli Prāgā. No 1939.gada maija Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs.
Padomju okupācijas laikā 1940.gada 13.–18.augusts apcietinājumā, atbrīvots sakarā ar materiālu trūkumu apsūdzības izvirzīšanai. 1940. gada oktobrī atbrīvots no amata sakarā ar ārlietu resora likvidāciju. Dzīvojis Rīgā, no 1941. gada janvāra līdz aprīlim arhitekts LPSR Komunālās saimniecības tautas komisariāta Projektēšanas trestā. 1941.gada 14.jūnijā apcietināts. Izvests uz Soļikamskas cietumu. 1942. gada aprīlī Sevišķā apspriede pieņēma lēmumu sodīt nošaujot, kas izpildīts 1942. gada 17. maijā.
LPSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija 1988. gada 23. augusta sēdē nolēma atcelt Sevišķās apspriedes 18.04.1942. lēmumu un izbeigt krimināllietu nozieguma sastāva trūkuma dēļ. LR Ģenerālprokuratūras Reabilitācijas un specdienesta lietu prokuratūra 20.07.1995. M.Nukšu reabilitēja.
Apbalvojumi: Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa II šķ., Norvēģijas Svētā Olava I šķ., Polijas Polonia Restituta ordeņa I šķ., Rumānijas Kroņa ordeņa I šķ., Zviedrijas Ziemeļzvaigznes ordeņa I šķ.
Precējies ar Mariju Luīzi Sostenu (1888; no 1941.–1956. izsūtījumā), dēls – Andris Jānis (1924; no 1941.–1956. izsūtījumā). Sieva un dēls pēc atgriešanās no izsūtījuma izceļojuši uz Franciju.
Studentu korporācijas "Talavija" filistrs.
AVOTI : Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2570. f., 14. apr., 1081.–1083. l., 1977. l., 42. lp.; 3282. f., 1. apr., 126. l., 23. lp.; Latvijas Valsts arhīvs, 1986. f., 2. apr., P-1580 l.; Latviešu konversācijas vārdnīca. – 15. sēj.; Es viņu pazīstu,R., 1940; Māksla un arhitektūra biogrāfijās,R.,1995-2000, – 2. sēj.