Šī gada Grāmatu pasaulē valdīs latviešu un skandināvu literatūra
Literatūras cienītājus gaida lieliskas dzīres. Atraktīvas jaunas grāmatas, autogrāfi, autoru priekšlasījumi, tikšanās, balvu un antibalvu piešķiršana, izstādes, konkursi, teātra izrādes un filmu demonstrējumi – tas viss atrodams Grāmatu pasaules 2006 programmā. 12. starptautiskais grāmatu gadatirgus un literārais festivāls pēc gada atkal atgriežas Prāgas Izstāžu centra Rūpniecības pils telpās, kur no 4. līdz 7. maijam savu produkciju izstādīs gandrīz 400 organizācijas no 35 valstīm.
Latviešu Kundera
Grāmatu pasaule katru reizi izvēlas vienu valsti goda viesa lomai. Šogad izvēlēta Latvija, kuras literatūru prezentēs 18 rakstnieki. Latvijas centrālo ekspozīciju papildinās iepazīstināšana ar jaunākajiem tulkojumiem čehu valodā, kā arī papildu pasākumi. Baltijas valsts kopš neatkarības atgūšanas pagājušo piecpadsmit gadu laikā lielāku uzmanību gan pievērsusi prezentācijai Rietumvalstīs, taču tā nav jaunienācēja Prāgas gadatirgū, jo savu literatūru šeit piedāvās jau trešo reizi.
"Ar čehiem mūs saista mazo tautu solidaritāte, radniecīga emocionalitāte un arī līdzīgi likteņi," atzīmē Latvijas vēstniece Iveta Šulca. "Un mums tas ir liels gods, ka tik plaši varam iepazīstināt savas valsts kultūru tieši Grāmatu pasaulē, kas kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem literārajiem pasākumiem Viduseiropā." No grāmatām, kuras iznāks čehu valodā, vēstniece iesaka Latviešu modernās dzejas antoloģiju vai Alberta Bela, kuru mēdz dēvēt par "latviešu Kunderu" Bezmiegu.
Abu zemju savstarpējos kontaktus, kas sniedzas līdz pat Komenskim, apskata izstāde Čehijas – Latvijas literāro attiecību pieci gadsimti. Latviešu valoda pēc vācu un krievu valodas ir trešā valoda, kurā tika iztulkoti Hašeka Labā kareivja Šveika dēkas pasaules karā, turklāt, veicot pareizrakstības reformu 20. gs sākumā, latvieši no čehu valodas aizguvuši diakritiskās zīmes.
Prāgas prezentācijas nodrošināšanā iesaistījies arī Latviešu literatūras centrs, kurš nodarbojas ar latviešu literatūras izplatīšanu ārzemēs. "Programmās satiksies visjaunākās un arī visvecākās paaudzes rakstniekus," saka centra direktore Marta Dziļuma. "Mūsu prezentācijā Prāgā galvenā uzmanība veltīta dzejai." Latviešu īpašās dzejas izjūtas saknes droši vien rodamas to tradicionālajā kultūrā, no kuras izdevies saglabāt vairāk nekā miljonu tautasdziesmu.
Literatūra bez robežām
/../
Publicēts: Lidové noviny, 03.05.2006