Baltijas valstis Prāgā atklāj izstādi “Čehijas – Baltijas gadsimts: Literatūra”

2022. gada 7. aprīlī Čehijas Nacionālajā bibliotēkā Prāgā Baltijas valstu pārstāvji atklāja kopīgo izstādi par godu Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomātisko attiecību ar Čehiju simtgadei “Čehijas – Baltijas gadsimts: Literatūra”.

Izstāde iepazīstina ar Čehijas un Baltijas valstu literārās tradīcijas ievērojamākajiem vēsturiskajiem periodiem un sniedz pārskatu par literāro tulkojumu saistību ar tiem. Ekspozīcija atklāj dažādos laika periodos tapušos tulkojumus - gan Čehoslovākijas pirmās Republikas laikā, laikā no Otrā pasaules kara beigām un līdz 1989. gadam, kā arī pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas 1989. gada tapušos tulkojumus. Izstāde arī stāsta par Baltijas valstu literatūras tulkotājiem un baltistikas studijām, īpaši izceļot Baltijas literātu popularizētāju Čehijā, tulkotāju Radegastu Paroleku (oriģinālā). Izstādē Latvijas literatūru pārstāv tādi vārdi kā Rainis, Rūdolfs Blaumanis, Regīna Ezera, Alberts Bels, Pauls Bankovskis, Inga Ābele, Sandra Kalniete un citi. Šo un citu autoru darbi, kas apskatāmi izstādē, ikdienā glabājas Čehijas Nacionālajā bibliotēkā.

Izstādes atklāšanā uzrunas teica Čehijas Nacionālās bibliotēkas direktors Tomāšs Foltīns (Tomáš Foltýn), kā arī Baltijas valstu pārstāvji. Vēstniece G. Pastore pauda gandarījumu par vēl vienu lielisku kopīgo Baltijas valstu un Čehijas projektu, kas īstenots, atzīmējot Latvijas, Igaunijas un Lietuvas diplomātisko attiecību ar Čehiju simtgadi. Viņa norādīja, ka čehi mīl grāmatas, ka Čehijas iedzīvotāji ir lielākie grāmatu lasītāji Eiropā. Līdz ar to Baltijas valstu autoru grāmatu tulkošanai Čehijā ir liels potenciāls.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis, arhitekts un bijušais kultūras ministrs Jānis Dripe uzsvēra, ka izstāde runā par vērtībām, kuras mums nes rakstnieki, dzejnieki, tulkotāji. Kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas arhitekts viņš uzsvēra arī bibliotēku ēku arhitektonisko nozīmi. Ekspresīvā modernisma stilā celtās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas arhitekts ir Gunārs Birkerts, kuram 2025. gadā apritēs simt gadu. Šajā pašā gadā apritēs 500 gadu kopš Latvijas teritorijā iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā.

2021. un 2022. gadi ir vēsturiski nozīmīgi Baltijas valstu attiecībās ar Čehiju. Tie iezīmē mūsu diplomātisko attiecību simtgadi. 1921. gada 29. decembrī Čehoslovākija atzina trīs Baltijas valstis de jure, par to iesniedzot Latvijai notu 1922. gada 5. janvārī.

Izstādi “Čehijas - Baltijas gadsimts: Literatūra” ir veidojušas Latvijas, Igaunijas un Lietuvas vēstniecības Prāgā. Izstādes kuratore ir Anna Sedlāčkova.  Izstāde tapusi ciešā sadarbībā ar čehu, lielu latviešu literatūras ekspertu Pāvelu Štollu.

Izstāde Čehijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma līdz 7. maijam.