Latviešu autora Alberta Bela romāns stāsta par vienu nakti Rīgā
Bela romāna otrā daļa ietver kāda Rīgas nama iedzīvotāju (gan guļošo, gan nomodā esošo) monologu: "Mmm, mmm, mm, m. (Dračūna vecākā meita strādāja rūpnīcā pie spiedes, dienas laikā vairāk nekā trīstūkstoš reizes ar labo kāju nospieda iekārtas pedāli, tāpēc naktī gulēja kā nosista, un viņas labās kājas vēnas zem ādas vijās kā savādi noslēpumaini raksti. Dračūna vecākā meita bija īstens padomju nēģeris, darba zirgs, kurš velk dzimteni pretim komunismam, taču kāja viņai jau bija sakropļota, un vasarā viņa kautrēsies doties uz pludmali.)"
Nervozi soļi uz ielas
Bezmiegs ir Bela otrais romāns. Tas uzrakstīts 1967. gadā, cenzēto versiju varēja izdot tikai 1986. gadā, taču tā pilno versiju publicēja 2003. gadā. Tā laika ekspertu komisijas slēdzienu un notikumu attīstību ap šī romāna manuskriptu autors pievienojis epiloga vietā: "1971. gada vasaras vidū pie galdiņa kafejnīcā "Līgo", kur es ieturēju pusdienas, man blakus apsēdās divi "ļaunie policisti". Vecākajam bija pāri par piecdesmit, jaunākajam ap trīsdesmit. Jaunākais bija īsta gorilla, garš, platiem pleciem, uzdzina šausmas. Runāja tikai vecākais. Kvalificēti man paskaidroja, kādā veidā beigsies mana dzīve un kas notiks ar manu ģimeni, ja kādreiz mēģināšu publicēt pretpadomju apcerējumu ar nosaukumu Bezmiegs."
Alberts Bels (1938), īstā vārdā Jānis Cīrulis, pirmo romānu Izmeklētājs publicēja 1964. gadā. Bela debija čehu valodā iznāca 1971. gadā, nākamais tulkotais romāns bija Būris (1972, čehu valodā 1976). Abi teksti čehu valodā otrreiz publicēti 1981. gadā vienlaikus ar nākamo romānu Poligons (1977). Informācijā par autoru norādīts, ka Bels ir ievērojams latviešu modernās prozas, it īpaši tā sauktā konceptuālā romāna, pārstāvis.
Šajā "atvilktnē" noteikti varētu ievietot arī Bezmiegu. Romāna darbība norisinās vienas nakts laikā – tas sākas ar nodaļu Pusnakts un beidzas ar nodaļu Rītausma. Stāstītājs lasa pie atvērta loga brīdī, kad uz ielas izdzird nervozus soļus. Pieejot pie loga, viņš pamana kādu sievieti, kas traucas no ezera un izmisīgi meklē paslēptuvi. Viņš to uzrunā un aicina savā dzīvoklī, kur viņa acumirklī uz dīvāna aizmieg.
Viņa mūsu priekšā stāvēja pilnīgi kaila
Dzīvokļa īpašnieks vēlāk nejauši pamana, ka viņa jau vairākas dienas nav mazgājusies, un viņu uzmodina: "Vannas istabā noskanēja ķēdīte, durvis atvērās un es, zaudējis elpu, dažus soļus atkāpos. Toties Asters izbolīja acis un viņa sejā parādījās plats smaids. Svešiniece mūsu priekšā stāvēja pilnīgi kaila, viņas drēbes karājās uz pakaramā un zem tām mani svītrainie rīta svārki. Ar mēnessērdzīgā sejas izteiksmi viņa pagāja mums garām, iegāja manā istabā tik pat pārliecinoši kā savējā un es izdzirdēju kā nočīkst dīvāns un nošvīkst sega."
Stāstītājs, 31 gadu vecais ekonoms, dzīvo komunālajā dzīvoklī. Viņa mīļākā, Ulrika – meitene, kura vēlas, lai viņš tai piederētu, jauno vīrieti patiesi biedējot, – ir aizbraukusi. Par Dinu, bēgošo meiteni, uzzinām, ka viņa kā bezpajumtniece strādājusi rūpnīcā un pakāpeniski grimusi līdz vissenākajai profesijai.
Romānu caurvij sena 13. gs. Vēsture, kā arī Otrā pasaules kara laiki, kad Latvija nokļuva starp diviem dzirnakmeņiem, Staļinu no vienas un Hitleru no otras puses. Kā jau īsts konceptuālais romāns Bezmiegs beidzas turpat, kur sācies – stāstītājs atkal sēž krēslā pie atvērta loga: "Tas viss ar mani ir noticis un tagad nezinu neko, neko, kas ar mani notiks."
Bela romāns lasītājam atklāj tā laika Latvijas, kas bija Padomju Savienības sastāvā, atmosfēru. Romāns ir koncentrēts un rakstīts ar lielu suverenitātes devu, tikai sākumā pieminētie (ne tikai) vien Rīgas nama iedzīvotāju monologi dažreiz rada pārāk viengabalainu iespaidu tā, it kā tie būtu stila vingrinājums nevis saraustītas domas.
LN NOVĒRTĒJUMS
****
Alberts Bels: Bezmiegs
Tulkoja Lenka Matoušková, Lubors Kasals, Prāga 2006, 136 lpp.
ONDŘEJS HORÁKS