Starptautiskais grāmatu gadatirgus un literārais festivāls Grāmatu pasaule Prāgā pirmajā maija nedēļā norisinājās jau 12. reizi – un kaut arī publiku varbūt visvairāk interesēja tādi viendienīšu hīti kā Vāclava Havela haotiskās gandrīzatmiņas, vēl haotiskākās Miloša Zemana tirādes vai klausiski uzpūtīgā nepasakainā Mihala Viewegha dienasgrāmatiņa, t.i. grāmatas, kuras zibenīgi izčūkst. Taču arī pēc gadiem ar atzinību būs iespējams rakstīt, ka šīgada Grāmatu pasaule parādīja cieņu mazajai, toties vitālajai Latvijas rakstniecībai.
Patiesi: uz Prāgas gadatirgu atbrauca uzreiz astoņpadsmit (vārdiem: astoņpadsmit!) redzamāko dzejnieku un rakstnieku no šīs daudz cietušās Baltijas republikas, kuru vispirms 1940., pēc tam 1944. un 1945. g. trāpīja cietsirdīgais padomju kultūras genocīds. Māksliniekus pavadīja izglītības un zinātnes ministre, protams, netrūka arī Latvijas vēstnieces Čehijas Republikā (Latvijā nebaidās no sievietēm valsts amatos, un arī viņām par tām ir interese), kopsummā gadatirgus laikā notika četrdesmit četri (!!) kultūras pasākumi, uzstājās latviešu folkroka grupa... Un galvenais – pamatojoties uz Latvijas Literārā centra iniciatīvu un no mūsu puses, pateicoties baltista Pāvela Štolla ieguldījumam, – tika sagatavots gan plašs programmas katalogs ar detalizētu informāciju par latviešu rakstniekiem, gan saistībā ar gadatirgu tika izdoti uzreiz trīs latviešu grāmatu tulkojumi čehu valodā, lai gan pirms tam, izņemot pērno Sandras Kalnietes dokumentārās prozas darbu ar traģigrotesku nosaukumu Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos (izdevis apgāds Lubor Kasal), pie mums latviešu literatūrai neklājās īpaši viegli.
Taču tagad ledus ir sakustējies: tieši Lubor Kasal sagatavoja (padomju cenzūras ilgi aizliegtā) latviešu klasiķa Alberta Bela darba Bezmiegs izdošanu, apgādā Fra tika izdota Modernās latviešu dzejas antoloģija (kurā pārstāvēti arī krievu tautības dzejnieki, kuri dzīvo Latvijā), lielu uzslavu ir pelnījis apgāds One Woman Press, kura grāmatā Vientulības ainavas iepazīstina nevis ar vienu, bet gan ar četrām modernajām latviešu prozaiķēm. Būtisku redaktora darbu šajās antoloģijās veicis jau minētais Pāvels Štolls.
Un tagad varam mazliet pasapņot: iedomājieties, ka kaut kur Zviedrijā, Itālijā vai teiksim Grieķijā, tātad valstīs, kas ir lielākas nekā Čehijas Republika, čehu literatūrai prestižā vietējā grāmatu gadatirgū būtu tādi paši svētki kā latviešiem Prāgā: uz turieni dotos 18 mūsu literātu, kultūras ministres kundze (mums gan vēl nevienas nav bijis!) vai kultūras ministra kungs (to bijis daudz, kurš gan no tiem tiešām ir palīdzējis kultūrai?), tur notiktu virkne papildu pasākumu, tiktu izdota čehu dzejas antoloģija, iznāktu čehu prozaiķu stāstu krājums un, piemēram, Jiržī Kratohvīla Urmedvěd – tas tik būtu kaut kas! Varbūt tas kādreiz arī notiks. Tādēļ ir augstu jānovērtē tas, ka Prāgā ar tādu cieņu izdevās nosvinēt Latvijas moderno literatūru. Moderno – un pārsteidzoši maz postmoderno!
Vladimír Novotný
Publicēts: Reflex online, 11. 05. 2006