Godātie Minsteres Latviešu ģimnāzijas absolventi, pasniedzēji, darbinieki!
Godātie tautieši Latvijā un it visur pasaulē, kuru dzīves vai domas ir bijušas saistītas ar Minsteres Latviešu ģimnāziju!
Sirsnīgi sveicu Jūs Minsteres Latviešu ģimnāzijas 75.dibināšanas gadskārtā!
Jā, skola savu misiju ir izpildījusi, turklāt daudz lielākā mērā nekā savulaik to bija iecerējuši tās dibinātāji. Skola ir atstājusi neizdzēšamas pēdas mūsu valsts vēsturē, skola ir sekmējusi Latvijas neatkarības atgūšanu un tās atjaunošanu.
Katram ir savas atmiņas par Minsteres Latviešu ģimnāziju. Lasot bijušo skolnieku atmiņas gan pēckara gados, gan arī vēlākā laika periodā, rodas sajūta, - skola jau kā skola bijusi, – ar bērnu un jauniešu jokiem, trakulībām, priekiem un bēdām. Ar stingriem un ne tik prasīgiem, ar gados jauniem un vecākiem skolotājiem, kā arī ar skolēnu vēlmēm šad tad nošmaukt un neizpildīt kādu uzdevumu. Viss kā ikvienā citā skolā.
Bet skolai bija arī kāda īpaša misija. Minsteres Latviešu ģimnāzija bija vienīgā visā plašajā pasaulē akreditētā skola, kur latviešu jaunieši, kas kopā ar saviem vecākiem bija devušies bēgļu gaitās vai arī vēlākos gados dzimuši ārpus Latvijas, varēja iegūt latvisku izglītību latviešu valodā, saņemot atzītu diplomu. Tātad Latvija turpinājās, Latvijas pastāvēšana tika turpināta caur latvisku izglītību arī padomju okupācijas gados. Minsteres Latviešu ģimnāzija loloja un auklēja ideju par brīvu Latviju, un svarīgi, ka to ieaudzināja saviem skolēniem.
Diemžēl okupētajā Latvijā informācijas par norisēm brīvajā pasaulē bija maz. Taču cilvēki sapņoja par brīvību, iestājās un cīnījās par to, un zināja par brīvas un latviskas izglītības salu – Minsteres Latviešu ģimnāziju. Arī jauniešiem no Latvijas, kuri dažādu iemeslu dēļ to pameta, bija iespēja mācīties Minsterē. Skola deva iedvesmu! Ar to bieži vien pietiek. Kurš tad no astoņdesmito gadu padsmitniekiem neatceras mūziku, kas nāca no Minsteres?
Nevar dažās rindās uzrakstīt to, kas būtu sakāms par Minsteres Latviešu ģimnāziju, sākot no pēckara gadiem, līdz pat 1998.gadam. Katrā gadu desmitā skolai ir bijusi cita misija atbilstoši norisēm pasaulē. Skolotāji un skolēni mainījās, bet skolas nozīme Latvijas vēsturē paliks nemainīga.
Ziniet, vakardiena ir vēsture šodien. Šodiena būs vēsture rīt. Mīļie minsterieši, lūdzu runājiet, stāstiet un rakstiet par savu skolu! Es no sirds pateicos Latviešu centram Minsterē, Latviešu kopībai Vācijā, katram un ikvienam personīgi par darbu, ko veicat, lai Minsteres Latviešu ģimnāzijas vārds arī turpmāk ir zināms pasaulē un Latvijā. Kas gan cits, ja ne Minstere, vienotu Jāni Jaunsudrabiņu kā skolotāju pēckara gadu ģimnāzijā ar 1980. gadu beigās tik trako un Latvijā pat par revolucionāru vērtēto brāļu Grašu mūziku?
Ar cieņu un mīlestību,
Savā un Latvijas vēstniecības Vācijā kolektīva vārdā
Vēstniece Inga Skujiņa