Latvijas Republikas Tieslietu ministrija
Vecākiem, kuri kopā ar bērniem dodas uz ārzemēm, it īpaši uz ilgu laika posmu, šāds lēmums jāpieņem pārdomāti, izvērtējot visus iespējamos riskus, ar kuriem var nākties saskarties pašiem un bērniem.
Būtiski ir apzināties, ka ārvalstī, piemēram, Vācijā, arī attiecībā uz iebraucējiem, neatkarīgi no to pilsonības, darbosies attiecīgās ārvalsts, piemēram, Vācijas, likumi. Uz bērnu aprūpi un viņa vecāku tiesībām un pienākumiem attiecas tās valsts normatīvie akti, kurā viņi atrodas. Šajās vadlīnijās doti padomi vecākiem ar bērniem vai bērnu aprūpētājiem kā veicināt bērna labklājību un audzināt bērnu atbilstoši Vācijā pieņemtajām normām.
1. Pirms izceļošanas
Īpaši svarīgi pirms pārcelšanās uz Vāciju ar bērnu, ir nodrošināt, ka:
- Bērnam un vecākiem ir derīgi personu apliecinošie dokumenti;
- Pārceļoties uz ilgāku laiku – ir parakstīts darba līgums, noteikta dzīvesvieta (parakstīts īres līgums);
- Ikvienam, kurš, pārceļas uz jaunu mājokli Vācijā, divu nedēļu laikā ir jāreģistrējas reģistrācijas iestādē, kuras jurisdikcijā atrodas attiecīgā dzīvesvieta;
- Bērnam jau iepriekš ir atrasta piemērota izglītības iestāde, viņš tajā reģistrēts, un nodrošinātas valodas apgūšanas iespējas;
- Izvēlēts piemērotākais veselības apdrošināšanas, kas Vācijā ir obligāta, veids, noskaidrota veselības aprūpes iestāde, kurā var vērsties saistībā ar bērna veselību; bērns reģistrēts pie ģimenes ārsta ārvalstī;
- Ģimenē ir apzināts radu, draugu vai paziņu atbalsta loks, kas var sniegt atbalstu, ja tas nepieciešams.
2. Bērna aprūpe un uzraudzība
Vecāku pienākums ir uzņemties personisku atbildību un rūpēties par savu bērnu: aprūpēt, izglītot un uzraudzīt bērnu, kā arī noteikt bērna uzturēšanās vietu. Vācijā katrā pašvaldībā ir pieejams ģimeņu atbalsta dienests (Erziehungsberatungsstelle), kas sniedz padomus un atbalsta vecākus, lai viņi varētu veiksmīgi pildīt savus vecāku pienākumus.
Ģimeņu atbalsta dienests var sniegt padomus par bērnu audzināšanu, attīstību, izglītošanu, izskaidrot grūtības, ar kurām saskaras konkrētā ģimene, palīdzēt atrisināt krīzes situācijas kā, piemēram, vecāku šķiršanos.
Ģimeņu atbalsta dienesta mērķis ir kopā ar ģimeni atrast vislabāko risinājumu problēmām un cik vien iespējams uzlabot katra ģimenes locekļa situāciju ģimenē. Ģimeņu atbalsta dienesta darbinieki orientējas uz ģimenes vajadzībām un resursiem, ievērojot principu – palīdzēt, lai ģimene turpmāk varētu pati sev palīdzēt. Nepieciešamības gadījumā, ja paši vecāki to vēlas, tiek piesaistītas citas iestādes un personas, kas var sniegt palīdzību. Palīdzību iespējams sniegt vienas konsultācijas laikā vai, ilgstošā periodā, vadot pārmaiņu procesu. Ģimeņu atbalsta dienesti sniedz palīdzību bez maksas, ņemot vērā brīvprātības principu.
2.1. Mājoklis
Vācijā nav speciālu regulējumu attiecībā uz dzīvojamo telpu bērniem. Principā mājoklim jāatrodas stāvoklī, kāds ir nepieciešams tā apdzīvošanai, un neapdraud iemītniekus. Tas attiecas gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Mājokļiem jābūt nodrošinātiem ar apkures iespēju. Jābūt ūdens apgādei un tualetei. Dzīvojamai telpai jābūt ar pietiekamu dienasgaismas un ventilācijas nodrošinājumu, kā arī sausai.
2.2. Bērna atstāšana bez uzraudzības
Precīzi norādījumi par vecumu, kad bērns var palikt atstāts bez uzraudzības vai vienatnē apmeklēt skolu, Vācijas likumos nav noteikti. Tomēr pirmsskolas vecuma bērni noteikti nav pietiekami nobrieduši, lai paliktu bez uzraudzības.
Skolas vecuma bērni – no septiņu gadu vecuma - var palikt vieni mājās uz laiku no vienas līdz divām stundām, ja vecāki uzskata, ka bērns tam ir pietiekami nobriedis. Svarīgi, lai vecāki konkrēti norādītu bērnam, pēc cik ilga laika atgriezīsies, un arī pildītu šo solījumu. Turklāt vecākiem jābūt noteikti sasniedzamiem pa telefonu. Vecākiem jāparūpējas, lai apkārtējā vide būtu bērnam droša un jāapmāca bērns, kā rīkoties dažādās situācijās.
3. Bērna izglītošana
Svarīgi, lai bērni pēc iespējas ātrāk uzsāktu vecumam atbilstošas pirmsskolas izglītības iestādes apmeklēšanu, lai veicinātu viņu attīstību un valodas apgūšanu, taču tas nav obligāti. Bērniem līdz skolas vecumam Vācijā ir pieejamas dažādas bērnu aprūpes formas: silītes, dienas aukles, rotaļu grupas, bērnudārzi.
Obligātā vispārējā izglītība visiem bērniem parasti sākas no septiņu gadu vecuma un visbiežāk turpinās deviņus pilna laika mācību gadus. Pēc obligātās vispārējās izglītības iegūšanas tiem jauniešiem, kuri vispārējās vidējās izglītības II pakāpē neapmeklē pilna laika vispārizglītojošu vai profesijas apguves mācību iestādi, ir jāapgūst nepilna laika obligātā izglītība (obligātā profesionālā izglītība). Izglītības apguve valsts skolās ir bezmaksas. Ja vecāki nolemj savu bērnu izglītot privātskolā, viņiem jārēķinās ar izmaksām.
Bērniem, kuru dzimtā valoda nav vācu valoda, tiek veikts valodas zināšanu pārbaudes tests un tiek piedāvātas atbilstošas programmas vācu valodas apgūšanai.
Bērniem, kuri ierodas Vācijā skolas vecumā, tiek piedāvātas atsevišķas valodas klases, kurās speciāli apmācīti mācībspēki palīdz viņiem apgūt vācu valodu tādā līmenī, lai varētu iekļauties standarta klasēs.
Bērnu vecāku iesaistīšanās bērna apmācības procesā un sadarbībā ar skolotājiem tiek uzskatīta par tikpat svarīgu kā bērna piedalīšanās mācību procesā un mājasdarbu pildīšana. Mācību gada sākumā bērniem līdzi uz mājām tiks doti informatīvi materiāli par mācību procesu skolā, nepieciešamajām kancelejas precēm, kā arī uzaicinājumi uz vecāku sapulcēm un individuālajām sarunām ar skolotājiem. Bērna vecāku sadarbība ar skolu ir ļoti nozīmīga veiksmīga mācību procesa organizēšanai un bērnam nepieciešamā atbalsta nodrošināšanai. Svarīgi iesaistīties vecāku padomēs, lai varētu kopā ar citiem vecākiem apspriest aktuālus jautājumus.
4. Veselības aprūpe
Zobārstniecība un zobārstniecības profilakses pakalpojumi Vācijā bērniem (un pieaugušiem) ir bez maksas.
Vācijā, bērniem līdz 6 gadiem var veikt desmit veselības pārbaudes, bet pusaudžiem vecumā no 13 līdz 14 gadiem vienu veselības pārbaudi. Šīs pārbaudes parasti ir brīvprātīgas. Bērniem un jauniešiem, kuriem veikta obligātā veselības apdrošināšana, tās ir bezmaksas.
Vakcinācija Vācijā nav obligāta.
5. Bērna pasargāšana
Vardarbība pret bērniem Vācijā ir aizliegta ar likumu. Bērnu drošība ir atkarīga no līdzcilvēku uzmanības, tādēļ katrai personai, kurai ir aizdomas par bērna pamešanu novārtā, vai nežēlīgu apiešanos ar bērnu, jāvēršas policijā, bērnu tiesību aizsardzības iestādē un iestādē, kas sniedz padomus bērnu audzināšanā. Ja ģimenē notiek vardarbīgi konflikti, cietušajiem ir iespējams ātri un bez maksas saņemt profesionālu palīdzību, pat, ja persona vēršas pēc palīdzības, neatklājot savu vārdu.
6. Ja ģimene nonākusi Bērnu labklājības iestādesredzeslokā
Bērnu tiesību aizsardzības iestādes Vācijā ir Bērnu labklājības iestādes (Jugendamt).
Bērnu labklājības iestādes nav daļa no tiesu sistēmas, bet valsts iestāde, kura uzņemas rūpes par bērniem un jauniešiem, ja ir apdraudēta viņu labklājība.
Bērna labklājība tiek uzskatīta par apdraudētu, ja pret bērnu izturas nežēlīgi, seksuāli izmanto, bērns ir pamests novārtā. Arī, ja notiek vardarbība pašu vecāku starpā, tas tiek uzskatīts kā apdraudējums bērnam un var novest pie aizgādības tiesību pārtraukšanas vecākiem. Par negatīvu apstākli tiek uzskatīts fakts, ka vecāki paši nevēlas vai nespēj saskatīt apdraudējumu bērnam.
Ja bērnu tiesību aizsardzības iestādei liekas, ka ir apdraudēta bērna labklājība, tā kā galējo līdzekli var pieņemt lēmumu izņemt bērnu no ģimenes. Šādus lēmumus var pārsūdzēt ģimenes lietu tiesā, ja vecāki uzskata, ka lēmums pieņemts nepamatoti un netika izmantotas citas iespējas uzlabot ģimenes situāciju pirms tik drastiska lēmuma pieņemšanas.
Ģimenei, nonākot Bērnu labklājības iestādes redzeslokā, ir svarīgi ir sadarboties ar sociālo dienestu pārstāvjiem, kuri vēlas palīdzēt ģimenei un bērnam, uzklausot viņu bažas par bērnu, un ieteikumus konkrētās problēmas risināšanai.
Īpaši svarīgi ir saprast - ko tieši Bērnu labklājības iestāde vēlas, kā arī pilnībā saprast jebkādu dokumentu saturu, kurus nepieciešams parakstīt. Ja valodas zināšanas nav pietiekamas, nekavējoties jāziņo sociālajam darbiniekam, ka nepieciešama tulka palīdzība. Nedrīkst parakstīt dokumentus, kuru saturs nav saprotams. Jālūdz iespēja konsultēties ar juristu pirms dokumenta parakstīšanas.
Gadījumā, ja persona nonāk Bērnu labklājības iestādes redzeslokā, uzbrukums nav labākā aizsardzības forma – nesadarbošanās un sociālo darbinieku apvainošana var radīt iespaidu, ka persona nav adekvāta persona, nespēj rādīt labu saskarsmes paraugu bērnam, kā arī var radīt aizdomas par agresiju ģimenē, kas var tikai veicināt sociālo dienestu pieņemt lēmumu bērnu no ģimenes izņemt.
Ja personai ir ieteikts apmeklēt atbalsta grupas vecākiem, no vardarbības cietušajām sievietēm vai dusmu savaldīšanas kursus, ieteicam iesaistīties un mēģināt iegūt maksimālo, ko no šādiem kursiem var apgūt, lai uzlabotu savas ģimenes situāciju. Nesadarbošanās un ieteikumu ignorēšana var radīt tikai negatīvu iespaidu.
Ieteikums ir apmeklēt visas sarunātās sanāksmes par bērna aprūpi, būt punktuāliem, informēt iepriekš, ja kādu iemeslu dēļ nav iespējams ierasties.
Ja persona nonāk sociālo dienestu redzeslokā, un šajā brīdī kopā ar bērnu atgriezīsies Latvijā, Vācijas vietējā pašvaldība vai sociālais dienests var ziņot par to Latvijas kompetentajām iestādēm, tostarp Tieslietu ministrijai, kuras iesaistīsies, lai pārliecinātos, vai bērni ir drošībā, un var lūgt veikt pārbaudes ģimenē Latvijā.
7. Ja pārtrauktas vecāku aizgādības tiesības un bērns izņemts no ģimenes
Jāinformē Latvijas vēstniecība Vācijā (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.; darba laikā tālrunis: +49 (0) 30 826 002 12 vai +49 (0) 30 826 002 10; ārkārtas situācijās diennakts tālrunis: +371 26337711un Latvijas Tieslietu ministrija (Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.) par ierosināto tiesvedību; jānorāda savus un bērna datus, kā arī sociālā darbinieka un advokāta kontaktus. Jāmeklē juridisko palīdzību pēc iespējas agrīnā lietas stadijā.
Ja svešvalodas zināšanas nav pietiekošas, jāinformē sociālais darbinieks, ka ir nepieciešams tulks.
Jāapsver iespēja lūgt tiesu nodot lietas izskatīšanu Latvijas kompetentajām iestādēm pēc iespējas agrākā tiesvedības stadijā.
Jānosauc sociālajam darbiniekam vairākus ģimenes locekļus vai citas piemērotas personas no draugu vides, kuri varētu uzņemties rūpes par bērnu, ja tiks nolemts, ka bērnu pagaidām nevar nodot atpakaļ vecāku aprūpē. Jānosauc un precīzi jāuzraksta šo personu vārdus, uzvārdus, dzīvesvietas adresi un tālruņa numurus.
Ar informāciju latviešu valodā par juridisko palīdzību Vācijā varat iepazīties Eiropas tiesiskās sadarbības tīkla civillietās un komerclietās vietnē - http://ec.europa.eu/civiljustice/legal_aid/legal_aid_ger_lv.htm
Tieslietu ministrija var palīdzēt: kad informācija par ģimenes lietu nonākusi tās redzeslokā, ministrija var pieprasīt informāciju no iestādēm Latvijā par vecāku pagātni, apzinot bērna radiniekus, kuri varētu uzņemties rūpes par bērnu, lūgt bāriņtiesai veikt šo personu izvērtējumu aizbildņa statusam un minētos dokumentus nosūtīt ārvalsts iestādēm.
8. Vācijas normatīvie akti, noderīga informācija
Vācijas Federālā ģimenes, senioru, sieviešu un jaunatnes lietu ministrijas mājas lapā www.bmfsfj.de Jūs izvēlnes punktā „Gesetze“ (likumi) varat atrast likumus, kas attiecas tieši uz bērniem un jauniešiem. Vācijas Federālās tieslietu un patērētāju aizsardzības ministrijas mājas lapā www.bmjv.de Jūs no sadaļas „Publikationen” (publikācijas) varat lejupielādēt brošūru "Bērnu tiesības", kas satur papildu informāciju par vecāku aprūpes tēmu.
Šim materiālam ir tikai rekomendējošs raksturs.
Informāciju apkopoja Tieslietu ministrija, sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Labklājības ministriju, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju un Tiesībsarga biroju 2016. gada maijā.
Lūdzam informēt Tieslietu ministriju par būtisku informāciju vai izmaiņām, kas būtu jāiekļauj materiālā, nosūtot e-pastu uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt. ar norādi: vadlīnijas vecākiem.
Aicinām iepazīties ar Tieslietu ministrijas sagatavotajām Vadlīnijām vecākiem bērnu aprūpes nodrošināšanai Vācijā
